“Svātra” dodas uz Starptautisko folkloras festivālu “Baltica”

Š.g. 17. jūnijā folkloras kopa ‘Svātra”  piedalīsies Starptautiskā folkloras festivāla  “Baltica” koncertā “Ziedi, ziedi rudzu vārpa” Rīgā, Mūzikas akadēmijā.

No maza idejas graudiņa pirms 30 gadiem dzima festivāla „Baltica” iecere, un tā tika iedzīvināta vēl padomju varas norieta ietvarā. Nu grauds sakuplojis vārpā, jauni graudi vairakkārt iesēti, un nu jau saulē līgo „Baltica” rudzu lauks. Ar domu par brīvību un cilvēka cienīgu dzīvi „Baltica 88” gājiens iziet Rīgas ielās ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem, rudzu vārpām un rudzupuķēm Jāņuzāļu pušķos Šodienas vajadzība katra paša rudzu laukā izmīt „ušnas” un „nātras” un kopt draudzības un sadarbības puķi, atrast īsto vietu rudzupuķei, būt cienīgiem rudzu maizes ēdājiem un prast pa dzīvi pārvietoties tā, kā Laima, Saule un Dievs brien rudzu lauku – netraumējot, bet briedinot.

Koncerts ar komentāriem par festivālam būtiskiem cilvēkiem, viņu saistību ar festivāla „Baltica” vēsturi.

Piedalās viesi no Lietuvas un Igaunijas, Latvijas folkloras kopas, kas veido Latvijas līgotņu daudzveidības skanisko ainavu, īpaši izceļot rudzu balsus un aplīgošanu kā pamatvērtību daudzināšanu.

Dalībnieki: Latvijas folkloras kopas: Daugavpils „Svātra”, vadītāja Sarmīte Teivāne; „Vecvārkava”, vadītājs Romualds Kairāns; „Leimaņi”, vadītāja Inese Mičule; Puzes „Sītava”, vadītāja Lienīte Čače, Kokneses „Urgas”, vadītāja Inguna Žogota; Rīgas „Vilkači” vadītājs Edgars Zilberts; Rīgas „Abra” vadītājs Eduards Klints; Rīgas „Saucējas”, vadītāja Iveta Tāle; Rīgas „Garataka”, vadītāja Asnate Rancāne, Helmī Stalte ar ģimeni, viesi no Lietuvas un Igaunijas

Ieeja koncertā brīva!

tradicionālās mūzikas vakars “Zynu, zynu tāva sātu” ar večerinku

20. aprīlī plkst. 18.30
Vienības nama koncertzālē
tradicionālās mūzikas vakars “Zynu, zynu tāva sātu”
ar večerinku.

Koncertā “Zynu, zynu tāva sātu” folkloras dziesmu un deju kopa “Svātra” un  tradicionālās dziedāšanas grupa “Saucējas” vedinās klausītājus domās pakavēties savas dzimtas mājas pagalmā,  izstaigāt taciņas un ceļus, kas ved no sētas uz sētu talciniekus un muzikantus, saklausīt dzeguzes balsi birztalā un meitu rotāšanu pļavā. Klausītāji varēs dzirdēt dažādus latviešu tradicionālās dziedāšanas stilus un tehnikas, kā arī dažādus latviešu tradicionālās polifonijas veidus, kas dokumentēti pārsvarā trīs Latvijas novados – Kurzemē, Sēlijā un Latgalē. “Saucēju” repertuārā izskanēs arhaiskā burdondaudzbalsība, gan dažādas vēlīnās izcelsmes daudzbalsības formas. Koncertuzvedumu bagātinās folkloras kopas “Svātra” dejotās kadriļu tipa dejas, kas kopas repertuārā nonākušas pateicoties Latvijas Folkloras krātuves pierakstiem vai pierakstītas ekspedīcijās un meistarklasēs.

Īpašo noskaņu veidos dzimtu stāsti melnbaltajās fotogrāfijās.

Plkst. 20.00 – 21.00 etnomuzikologu grupa “Kaktu balles muzikanti” aicinās iejusties 20. gs. pirmās puses večerinkas noskaņās, kurā varēs dzirdēt tradicionālo latviešu deju mūziku - valsi, fokstrotu/šīberi, polku, varbūt pat tango. Un ne vien tikai dzirdēt – visi klātesoši tiks aicināti dejot līdz!

21.aprīlī plkst. 10.00 – 11.30 Vienības nama mazajā zālē notiks meistarklase “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā”.

Meistarklasi vadīs  I. Tāle un Latvijas Kultūras akadēmijas tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas”. Meistarklases “Tradicionālā dziedāšana dabas akustiskajā telpā” laikā “Saucējas” dalīsies ar savu unikālo pieredzi, ko guva lauku pētījuma laikā, veicot eksperimentus ar skaņas akustiku, kā arī meistarklases apmeklētājiem sniegs ieskatu par latviešu dziedāšanas tradīcijām, izpildījuma niansēm dabas akustiskajā telpā.

Pasākumos ieeja bez maksas.

Atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.

Izstāde „Rakstu raksti simtgadei”

Latviešu kultūras centra Mazajā zālē
No 24. janvāra līdz 23. februārim
Izstāde „Rakstu raksti simtgadei”

                       

Latvijas simtgades ieskaņā Latviešu kultūras centrs sadarbībā ar Tautas tērpu centru SENĀ KLĒTS aicina uz izstādi “Rakstu raksti simtgadei”, kurā būs iespēja iepazīt visu Latvijas novadu cimdu rakstu un krāsu bagātību 100 dūraiņos. Cimdi no Latgales, Vidzemes, Augšzemes, Zemgales un Kurzemes novadiem darināti pēc Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Liepājas muzeja un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja cimdu krājuma.


Ar šo izstādi Tautas tērpu centrs SENĀ KLĒTS aicina iesaistīties cimdu adīšanas, dāvināšanas un valkāšanas akcijā “CIMDOTĀ LATVIJA”. Ikviens aicināts 2018. gada 18. novembrī doties svinēt svētkus, uzvelkot rakstainos cimdus. Tā katram cimdu valkātājam ir iespēja demonstrēt savu piederību latviskajām vērtībām un vistiešāk un personiskāk iedzīvināt Latvijas simtgades vēstījumu "Es esmu Latvija".

Izstādes atklāšana 24. janvārī plkst. 13.30. Piedalās folkloras kopa „Svātra”.

Izstāde apskatāma darba dienās no plkst. 9.00 līdz 17.00, grupām iepriekš piesakoties pa tālruni: +37129128943. Ieeja no Ģimnāzijas ielas.

Sagaidīsim Latvijas simtgadi rakstainos cimdos, lai latviešu rakstainie cimdi būtu kā pazīšanās zīme, lai tie apvienotu visus, kas svin Latvijas simtgadi.

Rakstu raksti mūsu Latvijai!


Ieeja bez maksas.

Latviešu kultūras centra radošo kolektīvu tautas mūzikas un deju koncerts “Skaista mana Tēva sēta”

9.novembrī plkst. 18.00 Vienības nama koncertzālē notiks Latviešu kultūras centra radošo kolektīvu tautas mūzikas un deju koncerts “Skaista mana Tēva sēta”.

Vienības nama 80. jubilejas gadā Latviešu kultūras centra kolektīvi sveic savu mājvietu un skatītājus šajos nozīmīgajos svētkos un, tuvojoties Latvijas Proklamēšanas 99. gadadienai, piedāvā tautas mūzikas un deju koncertu “Skaista mana Tēva sēta”.

Svinīgu noskaņojumu radīs bērnu deju kolektīvs “Pienupīte” (vadītājas I.Pīnupe un I.Zuģicka), deju ansamblis “Laismeņa” (vadītāja D.Soldāne), vidējās paaudzes deju kolektīvs “Saime” (vadītāja L.Graudiņa), senioru deju kolektīvs “Atbalss” (vadītājs I.Mironovs), tautas mūzikas ansamblis “Rakari” (vadītājs Ē.Daugulis), folkloras dziesmu un deju kopa “Svātra” (vadītāja S.Teivāne), folkloras ansamblis “Dzīsme” un bērnu folkloras ansamblis “Dzīsmeite” (vadītāja L.Vaivode), un vokālais ansamblis “Retro” (vad. S.Ērliha).

Dāvana Latgales iedzīvotājiem, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts koncerts „MĒS esam LATVIJA”

18. novembrī plkst. 18.30 Daugavpils teātrī notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai veltīts koncerts „MĒS esam LATVIJA”, kurā piedalīsies deju ansamblis „Daiļrade” kopā ar Daugavpils pilsētas kolektīviem: deju ansambli „Laismeņa”, bērnu deju kolektīvu „Pienupīte” un folkloras dziesmu un deju kopu „Svātra”.

„Šis koncerts ir dāvana mūsu skatītājiem 18. novembra svētkos, jo ir tik patīkami dāvāt vislabāko, ko Tu spēj – mīlestību. Mūsu mīlestību pret deju,” tā pasākuma organizatori raksturo gaidāmo koncertu.

Koncerts ir veidots divās daļās. Tā pirmajā daļā Daugavpils pilsētas kolektīvi izdejos un izdziedās skaistākās dziesmas un dejas, to vidū publikas iemīļotas, gadiem godātas vērtības, kas iemieso sapni par Latviju un latviešiem, kā arī pavisam nesen radušās horeogrāfijas.

Savukārt koncerta otrajā daļā savu pirmizrādi Latgalē piedzīvos folkbaleta deju izrāde „Cieši, cieši”, kas tapusi kā dāvana DA „Daiļrade” dejotājiem ansambļa 25 gadu jubilejā 2016. gada pavasarī un tagad ir gatava apceļot Latviju. Deju izrāde „Cieši, cieši” ir stāsts par dzīvi, emocijām, realitāti un ilūzijām - par to, ko Daiļradietis piedzīvo dejojot, par to, kāpēc dzīvojam dejā. Tās ir īsas ainiņas par mums pašiem, kurās ikvienam skatītājam būs iespēja atpazīt arī sevi.

Daugavpils Latviešu kultūras centrs un folkloras kopa “Svātra” sākot no šī gada 22.septembra organizē Latgales folkloras skolu 2017

Daugavpils Latviešu kultūras centrs un folkloras kopa “Svātra” sākot no šī gada 22.septembra organizē Latgales folkloras skolu 2017.

Pateicoties KKF Latgales programmas atbalstam, turpināsies jau iepriekšējos gados apgūto  tradicionālo mūzikas instrumentu spēles meistarklases, tradicionālās dziedāšanas un latviešu tradicionālās dejas meistarklases. Nodarbības plānojas kā iepriekšējo gadu nodarbību turpinājums, kurās dalībnieki varēs turpināt pilnveidot un apgūt jaunas zināšanas tradicionālajā kultūrā.

Nodarbību saraksts.

Nodarbību norises laiki var tikt mainīti atkarībā no aktualitātēm un dalībnieku vajadzībām nodarbību satura apgūšanas procesā. Dalībnieku vietu skaits ierobežots.

Sīkāka informācija pa tālruni nr. 29118992.
 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES SDA „LAIMA” UN "SVĀTRA" AICINA UZ ZIEMASSVĒTKU KONCERTU

Trešdien, 14. decembrī, plkst. 18.00 Daugavpils Universitātes koncertzālē (Parādes ielā 1) studentu deju ansamblis „Laima”  un folkloras kopa "Svātra" aicina uz Ziemassvētku koncertu.

Daugavpils Universitātes 95. jubilejas gadā deju ansamblis „Laima” saviem skatītājiem ir sagatavojis trīs atšķirīgus deju uzvedumus, kas sniegs ieskatu skatuviskās dejas dažādībā. Koncerts tiek veltīts „Laimas” bijušajam vadītājam Elmāram Belinskim (11.06.1961.- 03.07.2016.).

„Kukuleņš” – koncerta tautas deju uzvedumu uzsāksim ar Elmāra Belinska iestudēto rāmo un emocionāli ieturēto deju „Kukuleņš” un ar kontrastaini dižo Latgales rakstura deju „Dzīsme”, kura turpinājumā pāraugs straujā latviešu deju virknē.

„Mans pēdējais tango” – /pirmizrāde/ – pavisam citā raksturā un deju žanrā tiks izdejota Daugavpilī dzimušā tango karaļa Oskara Stroka mūzika. 2018. gadā slavenajam komponistam tiks svinēta 125 gadu jubileja un, gatavojoties šim notikumam, „Laima” ir iestudējusi skatuviskā tango deju uzvedumu.

„Rūķu Nekurzemes piedzīvojumi” – /pirmizrāde/ – koncerta noslēgumā vēlamies īpaši iepriecināt mazos skatītājus, jo visas „Laimas” dejotāju pozitīvās emocijas tiks raidītas tieši viņiem. Ceļā uz Ziemsvētkiem uzvedumā pārsteigsim visus ar rūķu draisko raksturu, satiksim apaļo rausi, iedomīgo pūpēdi, balto lāci, Ziemassvētku vecīti un, vērojot krītošo balto sniegu, dāvāsim jums, cienījamie skatītāji, savu mīlestību.

Studentu deju ansambļa „Laima” koncerta daļas ar muzikāliem priekšnesumiem savienos Latviešu kultūras centra folkloras kopa „Svātra”.

RAKSTU RAKSTUS IZRAKSTĪJU

 
 Tuvojoties valsts svētkiem, katrs no mums arvien vairāk sāk apzināt piederību savai  valstij un tautai. Jau no seniem laikiem latvju tautu vieno spēka zīmes, kuras mūsu senči izmantojuši, sargājot sevi, saimi un mājokli. Latvju raksts ir mūsu tautas izpausme.

2016.gada 10. novembrī Latviešu kultūras centra kolektīvi piedāvā latvisko zīmju apkopojumu, katru zīmi izdziedot un izdancojot koncertā RAKSTU RAKSTUS IZRAKSTĪJU.

Koncertā piedalās: Bērnu deju kolektīvs “Pienupīte” (vad. I.Pīnupe, I.Zuģicka), bērnu folkloras ansamblis “Dzīsmeite” (vad. L.Vaivode), deju ansamblis “Laismeņa” (vad. D.Soldāne), tautas mūzikas ansamblis “Rakari” (vad. Ē.Daugulis), vidējas paaudzes deju kolektīvs “Saime” (vad. V.Tāraude), folkloras kopa “Svātra” (vad. S.Teivāne), folkloras ansamblis “Dzīsme" (vad. L.Vaivode) un senjoru deju kolektīvs “Atbalss” (vad. I.Mironovs).

„Svātra” iepazina Gruzijas viesmīlību

Oktobra nogalē Latviešu kultūras centra folkloras dziesmu un deju kopa „Svātra” pārstāvēja Latviju un Daugavpili tūrisma un kultūras tradīciju festivālā Batumi, Gruzijā un viesojās Kedā pie saviem draugiem, folkloras kopas „Elesa”. 

Kopas „Svātra” vadītāja Sarmīte Teivāne stāsta, ka tās bija četras emocijām un piedzīvojumiem piesātinātas dienas, jo varēja pārpilnām izbaudīt gruzīnu viesmīlību, nobaudīt nacionālos ēdienus – hinkali, hačapuri un riekstu kārumu čurčellu, izgaršot Gruzijas vīnus, tīksmināties par pasakainajām kalnu ainavām, baudīt fantastiskos gruzīnu dziedājumus. Dažiem „Svātras” dalībniekiem jau iepriekš ir izdevies pabūt Gruzijā, taču ikreiz šī valsts spējot pārsteigt. 

 

Lūznavas muižas Otrajā Kadriļu naktī tika izdejotas latviešu un lietuviešu kadriļas

19. novembrī 19.00 Lūznavas muiža notika otrā Kadriļu nakts, kas ļāva atgriezties 20. gs. sākuma saviesīgajā dzīvē izdejojot ne tikai latviešu, bet arī citu tautu kadriļas.

Novembra vidū notiekošā Kadriļu nakts turpināja maijā iesākto Kadriļu nakts pasākumu, kļūstot par tradīciju 20. gadsimta sākuma deju godināšanā Lūznavā. Šoreiz kadriļas ierādīja un dejot aicināja Latvijas Universitātes deju folkloras kopa “Dandari” (Rīga), deju kopa “Dziga” (Rēzekne), folkloras dziesmu un deju kopa “Svātra” (Daugavpils), kā arī lietuviešu kadriļas ierādīs folkloras kopa “Poringė” no Viļņas.Kadriļu balli arī šoreiz vadīs “balles maršals”, kurš pieteiks dejas un izskaidros katras dejas izvešanas kārtību. Balles dalībnieki, tērpušies Kadriļu naktij, tika aicināti ievērot 20. gs. sākuma modes tendences.