Svātra piedalīsies „STARPTAUTISKajā FOLKLORAS FESTIVĀLā BALTICA 2015”

No 2015. gada 15.-19.jūlijam dažādās Latvias pilsētās notiks  „STARPTAUTISKAIS FOLKLORAS FESTIVĀLS BALTICA 2015”. Folkloras dziesmu un deju kopa "Svātra" ar savām dziesmām un dejām iepriecinās skatītāus kā Rīgā, kur 16.07.15., Rīgas dienas ietvaros, Svātra uzstāsies Vērmanes dārzā, tur no pl.: 10.00 - 22.00 notiks Festivāla gadatirgus, kā arī Latvijas un ārvalstu grupu koncerti (Mazā skatuve 12.00 - 17.00, Lielā skatuve 17.00 – 21.30), tā Rēzeknē, kur 19. jūlijā - Festivāla noslēguma dienā, Svātra  no pl.: 11.30 – 12.30 piedalīsies Festivāla gājienā. 

Jāatzīmē, ka Svātra šai festivālā jau piedalījusies vairākkārt: 1997., 2000., 2003. un 2012.gados.

Pašiem sava meistarklase

  Kā saka, viss sākas ar ideju. Ziemā, vēl pirms gavēņa, svātrotājiem radās ideja papildināt "Svātras" dejotājiem tik iemīļoto Latgales danču klāstu ar ko jaunu un iepriekš nedejotu. Uz aicinājumu atsaucīgs izrādījās deju kopas  „Dziga” vadītājs, Latgales reģiona dejotāju virsvadītājs un horeogrāfs Ilmārs Dreļs. Tā nu šodienas (01.04.2015.) vakarpusē dosimies uz mēģinājumu, kuru stūrēs Ilmārs. Priecāsimies par šo skaisto mirkli un dosimies apgūt jaunās dejas. Jau šobrīd skaidrs, ka vakars ritēs latgaliskā garā.

No sirds pateicamies Ilmāram Dreļam par lielisko iespēju un "Svātras" vadītājai Sarmītei Teivānei par dejotāju sapņa realizēšanu!

Priecājamies par paveikto kopā ar Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerību "Kaimiņi"

Priecājamies par paveikto kopā ar Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerību "Kaimiņi". Atskatoties uz 2007.-2013.gada ES struktūrfondu plānošanas periodu, Daugavpils un Ilūstes novadu partnerība "Kaimiņi", sadarbībā ar studiju „3KM” izmantojot folkloras kopas "Svātra" mūzikas diska "Seši reiti nedeļā" mūziku izveidojusi virkni videorullīšu par realizētajiem ELFLA un EZF projektiem Dienvidalatgalē.

Vērojam kopā:

 

 

"SVĀTRA" svin Aizgavēni

 14. februārī Daugavpils novada Vabolē ar atraktīvām sporta spēlēm, latgaliešu tautas dziesmām un dejām tika nosvinēts Aizgavēnis.

Brīvdienās un līdz pat trešdienai, kad būs Pelnu diena un sāksies garais Pirmslieldienu  gavēnis, daudzviet Latgalē tiek svinēts Aizgavēnis - jautras izdarības ar braukšanu ragaviņās no kalna, plāceņiem un citiem cienastiem, kārtīgu izdziedāšanos un izdejošanos, jo šīs izpriecas varēs atsākties vien pēc garā  gavēņa Lieldienās.

Par bizes pīšanu, „vailuoka” (velteņa) un slotas mešanu, tāpat plāceņu baudīšanu pie ugunskura priecājās Daugavpils folkloras dziesmu un deju kopas „Svātra” dalībnieki. Viņi atzinās, ka pirmo reizi koncertējuši, vispirms sportojot, pēc tam dziedot un dejojot. Savukārt Naujenes pagasta folkloras kopa „Rūžeņa”, kas nākamgad svinēs 20 gadu jubileju, uz ledus jautri grieza grīztuves (koka baļķī piestiprinātas koka ragavas).  

Vakarēšana ar folkloras kopu „Svātra”

Latviešu kultūras centrs un folkloras kopa “Svātra” pavasara gaidīšanas svētkos – Aizgavēnī uzsāk jaunu pasākumu ciklu „Vakarēšana ar SVĀTRU, kurā, kopīgi darbojoties, katrs sev mēģināsim atklāt latviešu folkloras būtību, gudrību un spēku.

Pasākuma pirmajā daļā visi tiek aicināti uz enerģētiski stipru tautasdziesmu kopdziedāšanu. Šādas tautasdziesmas ir meditatīvs garīgā spēka avots. Tās palīdz sakārtot un harmonizēt savu iekšējo pasauli. Tautasdziesmas tiks skandētas kokles pavadījumā, jo tieši kokles radītajām skaņām piemīt spēja dzidrināt gaisu un enerģētiski attīrīt vidi. Kopdziedāšanas laikā ikviens līdzdziedātājs gūs patīkamu miera sajūtu, uzņems spēku ikdienas gaitām un vakara dančiem.

Pasākuma otrajā daļā ikviens varēs iesaistīties dejās un rotaļās. Kā jau kārtīgā Aizgavēnī būs arī „Pankūkas”, bet šoreiz tās tiks piedāvātas nevis ceptas, bet gan dancojamas. Folkloras dejām nav vajadzīgas priekšzināšanas, speciāla sagatavotība. Ir nepieciešama vēlme piedalīties un ērti apavi.

Aicinām muzikantus, kas prot spēlēt tautas mūzikas instrumentus, pievienoties kopīgai muzicēšanai dejās un rotaļās!

Tiek plānots, ka tautasdziesmu kopdziedāšana un sadancošana kļūs par tradīciju, un jau pavasarī notiks vēl šāda veida pasākums.

Folkloras kopa "Svātra" dosies koncertēt uz Vidzemes koncertzāli Cēsis

Atskatoties uz 2014.gada jūlijā notikušajiem XIV Latviešu dziesmu svētkiem Kanadā, kuros no Latvijas piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki, tajā skaitā "Svātra", VPDK "Raitais solis" un Vidzemes koncertzāle rīko atkalredzēšanās svētkus Cēsīs.

Koncertā piedalīsies vidējās paaudzes deju kolektīvi "Raitais solis" un "Sadancis", tautas deju kolektīvi "Pērle", "Katvari", "Ačkups" un "Randiņš", kā arī folkloras dziesmu un deju kopa "Svātra" no Daugavpils.

Aicinām vidzemniekus iejusties Dziesmu svētku gaisotnē un baudīt arī "Svātras" priekšnesumu!

Uz tikšanos Cēsīs!

 

Svātra aicina Folkloras kopu vadītājus pieteikties apmācībām.

Lai nodrošinātu Latgales kultūrvides daudzveidības saglabāšanu un attīstību, kā arī Latgales reģiona kultūras darbinieku tālākizglītības pieejamību,

Daugavpils Latviešu kultūras centrs un folkloras kopa “ Svātra”

turpinot Latgales folkloras skolu 28.novembra vakarā rīko apmācības folkloras kopu vadītājiem

"Veiksmīgs priekšnesums",

ko vadīs "FOLKVAKARA" vadītāja Kristīne Kārkle - Puriņa.

Svātra koncertēs Bebrenē

 

 

15.novembrī plkst.: 14:00 folkloras kopa "SVĀTRA" aicina uz konceru Bebrenes kultūras namā.

"Svātra" sveic Valsts robežsardzi 95.gadadienā!

Piektdien, 7.novembrī, atzīmējot Valsts robežsardzes dibināšanas 95.gadadienu, Daugavpilī notiks Iekšlietu ministrijas iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku vienību parāde un robežsardzes rīkotais interaktīvais pasākums „Robežsargs - drošība vakar, šodien, rīt!".

1918.gada 18.novembrī, proklamējot Latvijas Republikas neatkarību, Tautas padome deklaratīvi noteica arī jaunizveidotās valsts pagaidu robežu. Lai apsargātu Latvijas Republikas valsts robežu, 1919.gada 7.novembrī Latvijas armijas virspavēlnieks Jānis Balodis izdeva pavēli - izveidot robežsargu priekšnieka posteni un formēt robežsargu vienības.

Tieši šis datums tiek uzskatīts par robežsardzes dibināšanas dienu. 1935.gadā Iekšlietu ministrijas sastāvā nodibināja atsevišķu karaspēka vienību - Robežsargu brigādi un par tās komandieri iecēla pulkvedi Ludvigu Bolšteinu. Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā Robežsargu brigādes attīstība un darbība tika pārtraukta.

Tieši šis datums tiek uzskatīts par robežsardzes dibināšanas dienu. 1935.gadā Iekšlietu ministrijas sastāvā nodibināja atsevišķu karaspēka vienību - Robežsargu brigādi un par tās komandieri iecēla pulkvedi Ludvigu Bolšteinu. Pēc Latvijas Republikas okupācijas 1940.gada 17.jūnijā Robežsargu brigādes attīstība un darbība tika pārtraukta.